Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

Eiropas U18 čempionāta atskats no LU basketbola sistēmas pārstāvju puses.
BK Latvijas Universitāte
10.08.2018.

Pagājušajā nedēļā Latvijā noslēdzās Eiropas U18 čempionāts, kas spēlētājiem, treneriem un viņu atbalstītājiem, ir palicis atmiņā ar pozitīvām emocijām, pārdzīvojumiem un iegūtu pieredzi profesionālajā basketbolā. Eiropas čempionātam notiekot savās mājas un atbalstītāju liktās cerības uz komandu, radīja lielu spriedzi jaunajiem spēlētājiem un treneriem, bet mēs varam tikai ar viņiem lepoties, jo savās mājās sudraba medaļa ir izcīnīta.

Lai gan ir neliels rūgtums, jo zelta medaļas gandrīz tika iegūtas, Latvijas U18 izlase turnīru noslēdza cienīgi. Par to arī ir pārliecināti paši LU basketbola sistēmas pārstāvji Eiropas U18 čempionātā. Lai vairāk iepazītos, no viņu skatījuma, par čempionātā sasniegtajiem rezultātiem, organizatorisko pusi, aicinājām mūsu pārstāvjus atbildēt uz dažiem  jautājumiem.

Kā kopumā vērtējat turnīru no organizatoriskās puses?

Treneris Gunārs Gailītis: Latvija Basketbola savienība jau iepriekš ir pierādījusi, ka māk organizēt turnīrus visaugstākajā līmenī. Spēlēšana Ventspilī pirmajā posmā priekš mums bija ļoti labs variants. Pirms tam jau aizvadījām tur turnīru. Arī pārējo komandu pārstāvji bija patīkami pārsteigti gan par pilsētu, gan arēnu. Uz Ventspils Olimpisko centru no mūsu viesnīcas varējām doties kājām. Atslēgas brīdis bija spēle ar Turciju astotdaļfinālā tieši pirms pārcelšanās uz Rīgu. Pēc ļoti smagas un emocionālas uzvaras varējām doties ļoti labā noskaņojumā uz galvaspilsētu, kur spēles Arēnā Rīga jau bija kā balva par labo sniegumu Ventspilī. Iziešana uz Arēnas parketa dēļiem vienmēr dod īpašu sajūtu, kuru daudzi no šīs komandas vēl nebija piedzīvojuši. Īpaša aura, īpašas emocijas.

Spēlētājs Adrians Šnipke: Tas, ka turnīrs notika dažādākās Latvijas pilsētās nesagādāja vispār nekādas grūtības, liels prieks ka turnīrs notika Latvijā un varējām spēlēt savu skatītāju priekšā.

Spēlētājs Edvards Mežulis : Turnīrs bija noorganizēts lieliski, kā arī, ja komandai ir tāds menedžeris kā Emīls Toms, nekas slikts un negaidīts nemaz nevar notikt.

Kā kopumā novērtējat izlases sniegumu no turnīra sākuma līdz beigām?

Treneris Gunārs Gailītis: Esam izcīnījuši sudraba medaļas, kas ir gandrīz maksimālais rezultāts. Jau pēc “play-off” pirmās kārtas, paskatoties to komandu sarakstu, kuras paliks aiz mums, nedaudz sareiba galvas. Basketbola lielvalstis viena aiz otras. Kā uzreiz pēc finālsirēnas pēdējās spēles teica mūsu galvenais treneris, tad izbaudīsim šo brīdi, lai arī esam zaudējuši spēli.”

 “Sudraba komanda”, tā tiek dēvēta Latvijas U18 izlase, bet iegūtā sudraba medaļa nav vienīgais panākums šajā čempionātā, komanda ir atkārojusi labāko jaunatnes izlašu rezultātu, un ceturto gadu pēc kārtas Latvijas komanda  izcīnījusi tiesības piedalīties Pasaules kausa izcīņā. Arī LU basketbola sistēmas spēlētāji par sasniegto rezultātu ir apmierināti, neskatoties uz to, ka finālā nedaudz pietrūka līdz uzvarai, tomēr “soli pa solim” un rezultāts kopīgi tika sasniegts.

Vai esat apmierināts ar spēlētāju realizēto darbu turnīra laikā?

Treneris Gunārs Gailītis: Pirms katras spēles treneri kopā sanācām un izlēmām, kā pret konkrēto pretinieku spēlēsim, uz ko liksim akcentus. Visās spēlēs varbūt plāns A neizgāja cauri, tad mēģinājām plānu B. Šajā vecumā nereti emocijas ņem virsroku, tāpēc bija brīži, kad komandu nācās nedaudz piebremzēt. Par spēlētāju attieksmi pret darbu mums nevar būt nekādu pretenziju. Spēlējām tādu basketbolu, kādu ar saviem resursiem arī bijām plānojuši demonstrēt. Arī fināla spēle Bijām izstrādājuši spēles plānu pret serbiem. Zinājām, ka viņi izdara milzīgu spiedienu uz groza apakšu, bet negaidījām, ka tas būs tik brutāli liels. Pārtraukumā pamainījām taktiku. Treneris Visockis-Rubenis teica, ka jāturpina ticēt un cīnīties. Turpinājām ticēt, ka varam uzvarēt šo spēli. Diemžēl šoreiz kaut kur nepaveicās. Nerealizējām metienus, kurus iemetot, varējām pat panākt izlīdzinājumu. Serbijas izlasei bija neapšaubāmi divi labākie garie spēlētāji turnīrā, kuri izcili mācēja izmantot savu garo augumu un fizisko spēku.

Kas Jūs visvairāk pārsteidza no izlases puses?

Mani personīgi patīkams pārsteigums bija komandas līderu profesionāla attieksme pret darbu un dažādām niansēm, ka viņi tām pievērš vērību, tādejādi stimulējot par to piedomāt arī pārējos. Piemēram, iesildīšanās un atsildīšanās pēc treniņiem. Jautājumi video sesiju laikā, kas latviešiem nebūt nav tipiski.

Latvijas Universitātes basketbola sistēmas spēlētāju, Adriana Šnipke un Edvarda Mežuļa, pienesums bija nozīmīgs šajā turnīrā. Adrianam Šnipkem esot vienam no rezultatīvākajiem un manāmākajiem spēlētājiem, kā arī Edvarda Mežula turnīra sākumā bija ļoti labs pienesums izlasei tieši aizsardzībā zem groza, tomēr traumas dēļ Edvards pēc pirmās spēles pret Horvātijas izlasi bija spiests komandu aktīvi atbalstīt no soliņa.

Treneris Gunārs Gailītis: Edvardam bija plānots galvenā groza apakšas cementēšanas loma. Diemžēl, pirmajā spēlē viņš salauza roku un komandai varēja palīdzēt tikai uzmundrinot no rezervistu soliņa. Ja lielākajā daļā spēļu spējām Edvarda prombūtni kompensēt, tad pēdējā viņa neesamība bija milzīgs robs aizsardzībā.Adrianam nācās spēlēt sev neierastā ceturtā numura pozīcijā, varbūt iespējams tādēļ sniegums bija viļnveidīgs. Adrians samērā ātri spēja savu jauno statusu pieņemt un īpaši aizsardzībā, par ko varbūt bija lielākas bažas, spēlēšana sev neierastā ampluā nebija īpaši manāma. Ir lietas, kurās Adrians progresējis šīs vasaras laikā, kopš sanācām uz pirmo treniņu. Ar pārliecību Adrianam nekad nav bijušas problēmas. Sezonas laikā jācīnās par stabilām minūtēm LBL turnīrā, kas ļaus spert nākamo soli individuālajā izaugsmē.

Spēlētājs Adrians Šnipke: Edvarda trauma bija diezgan smags brīdis visiem, šķita jau, ka daļa varētu sākt padoties, bet sapurinājām viens otru un te nu mēs  bijām, uz pjedestāla ar sudraba medaļām kaklā. Finālspēlē pret spēcīgajiem un lielajiem serbiem Edvarda līdzdalība būtu ļoti palīdzējusi. Finālspēlē varēja redzēt, kā Edžam deg acis un cik ļoti viņš vēlējās doties laukumā un parādīt kurš ir īstais “tornis” , diemžēl,  trauma ņēma virsroku, treneru korpuss, fizioterapeite un pats Edvards pieņēma lēmumu spēlē nepiedalīties.

Spēlētājs Edvards Mežulis: Adrians pierādīja, ka ir stabils spēlētājs abos laukuma galos, ka spēj uzņemties komandas līdera lomu izšķirošos brīžos. Savukārt par savu devumu izlasei un traumu varu teikt, ka katrā nelaimē ir sava laime, jo spēlēs, kurās nevarēju palīdzēt komandai uz laukuma, es devu atbalstu no soliņa. Traumu ieguvu spēlē pret Horvātiju, lai gan čempionātu nācās lielākoties izlaist, tomēr neuzskatu, ka jaunās sezonas gatavošanās procesam, trauma varētu traucēt – esmu gatavs šim pārbaudījumam.

Līdzi jūtot un vērojot tieši jauno spēlētāju sasniegumus Latvijas izlašu sastāvos, ir redzams, ka šis ir tikai sākums, lai Latvija kļūtu par valsti no kurienes nāk profesionāli basketbolisti, arī trenerim, Gunāram Gailītim, ir viedoklis par esošo situāciju un nākotni Latvijas basketbolā:

“Viss ir mūsu pašu rokās. Latvijas treneri veic ļoti labu darbu. Gandrīz katrā vecuma grupā mums aug talantīgi spēlētāji. Svarīgi, lai viņi aiziet pa pareizo ceļu. Patīkami čempionāta laikā bija dzirdēt no treneriem pozitīvās atsauksmes par Latvijas Universitāti kā organizāciju, kuras spēlētāji pieiet treniņiem ar ļoti profesionālu attieksmi. Ja par katras vecuma grupas līderu izaugsmi šaubu nav, jo viņi parasti nonāk visaugstākā līmeņu klubu sistēmās, tad svarīgi būtu, lai spēlētāji, kuru loma ir mazāka vai, kuri ir bijuši kandidātu lokā, konkrētajā izlasē, turpinātu progresēt arī sezonas laikā. Šogad Latvijas Universitāte ir pārstāvēta trīs Latvijas jauniešu izlasēs – pa diviem spētajiem U20 un U18 puiši izlasēs un viena pārstāve U20 meitenēm. Esam uz pareizā ceļa, tik jāturpina strādāt. Eiropas čempionātos visi atceras izcīnīto vietu, bet tikpat būtiski ir tas, cik konkrētā gadagājuma spēlētāji ir sagatavoti lielajam basketbolam. Ja skaits būs lielāks, jo Latvijas basketbola kopējais līmenis augs.

Noslēgumā gribētu pateikties visiem, kuri ticēja un atbalstīja mūs. To kādu smagu ceļu esam nogājuši patiesībā zina tikai spēlētāji, treneri un viņu ģimenes. Tas, ko redzējāt septiņās spēlēs Eiropas čempionātā, ir tikai aizberga redzamā daļa. Pēdējās turnīra dienas visai mūsu valstij bija daudz kas vairāk kā tikai spēle, kuru sauc par basketbolu. 

Soli pa solim. Mūsu zeme – LATVIJA!”

No Latvijas Universitātes un LU basketbola sistēmas puses, vēlamies teikt paldies visiem treneriem, spēlētājiem, kas pārstāvēja un vēl pārstāvēs LU vārdu un godu, Latvijas nacionālajās basketbola izlasēs. Tikai ar  smagu darbu treniņos, degsmi nepadoties un veselību būs sasniedzami augsti rezultāti, tad to arī novēlām, turpmākajās karjeras gaitās.

 

    

Atbalstītāji: